Sākumā man bija reāli sabojāts garīgais.. jo viens cilvēks, draugs... (nesaukšu vārdā) pateica kaut ko, kas bija ļoti sāpīgi.. viņš jau ganjau neizdomājās, par to, ko pats pateica...un no viņa es neko tādu negaidīju..un ja godīgi, es vairs nezinu kāda būs mana attieksme pret viņu.....vairs nezinu...jā, man jātiek tam pāri, bet nezinu kā lai to izdara....vnk vispār neko vairs nezinu.
Bet tad gan bija jautri ;D Linda paņem manu telefonu..un uzgriež kkādu nr..uz haļavu ;D -Arnold! Te Alīda zvana. Tev arkls ir? - Kas? -Arkls ir? - Kas, kas, kas, kāaaaāās?
Nākamais cilvēks, šoreiz pazīstams man...un ganjau domāja, ka es runāju (es tikai beigās pievienojos) ;D ...bet whatēvēr ;D Paceļ..viņš-Čau! -čau. tev arkls ir?-Kas? -Arkls ir? - nē nav. Tā rēcu ;D Tad es..Grābeklis ir? -Nē. -A lāpsta ir? -Nē nav. tad Linda kko vēl teica un viņš nolika. ;D nē, bet bija rēcīgi..Vismaz man garīgais uzlabojās...
nu jā..ja kādam to pateiku, ko pateica man, es arī domāju, ka tas cilvēks nebūtu īpašā sajūsmā.. bet kāda tam vairs nozīme.. reizēm liekas, ka tu to cilvēku ļoti labi pazīsti, bet izrādās, ka nē. mjā...žēl jau ir...bet tāda ir dzīve...
Un tad vēl zvanījām klasesbiedram.. ;D viņam pat bija 5 arkli.. un vsp es nedejoju, es uztaisīju tikai vienu prikolu un, protams, visi uzreiz pārprot.. jā..nu konkrēti viens cilvēks..stilīgi.. ;D ļoti forši ;D hāh.. rīt to visu jau atkal varēšu klausīties.. ;D bet īstenībā kāpēc? aj.. what? Whāāt? whāt? ;D hā hā hā ;D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru